Līdz vilcienam aizskrēju laikus un laidu uz Štosu. Lai nokļūtu vajadzīgajā vietā, sākumā vajadzēja braukt ar pāris pārsēšanām vilcienos, bet pēc tam iesēsties autobusā. Man šķiet, ka aizmirsu pastāstīt – Šveicē pirms brauciena biļete ir jānomarķē ar pašreizējo laiku īpašā dzeltenā aparātā. Turpmāk es to saukšu par kompostieri. Ja jūsu biļete ir konkrētam braucienam, to var pārdot biļešu automātā uzreiz ar datumu, un šādu biļeti var arī nekompostēt. Bet, ja tas ir elastīgāks variants, uz dienu vai vairākām stundām, tad gan tas ir obligāti. Dzelteno kompostieri var atrast uz peroniem, autobusos un pat uz tvaikoņiem. Sods par braukšanu bez biļetes ir 100 franki + biļetes cena, un kontrolieri transportā ienāk ļoti, ļoti bieži. Šoreiz es neaizmirsu nokompostēt, bet, lai nepazaudētu biļeti, es to liku zem mobilā vāciņa.
Līdz Štosai nokļuvu bez piedzīvojumiem. Iegāju paņemt kafiju vietējā miesta bodē, lai uzkrātu spēkus, un tur mani gaidīja kultūršoks. Veikals bija ar automātisko kasi, bet bez pārdevēja un bez personāla. Suvenīri, lauku pārtika, kafija no automāta – ņem, ko sirds kāro, iesit kasē pats, maksā pats un tinies. Es ko tādu līdz šim pat neatceros kaut kur redzējis. Varbūt vienīgi Lietuvā un Igaunijā laukos ceļmalās mēdz būt, ka var nopirkt medu vai dārzeņus un pašam iemest monētas kastītē. Bet te – vesels tāds veikals!
Tas man lika pamatīgi aizdomāties, cik mums vēl tālu jātiek līdz tādai civilizācijai. Skaidrs, ka veikalā ir kameras, bet tā taču nav panaceja – aptin seju, un ko tā kamera izdarīs? Vienīgā cerība uz to, ka kalnos brauc cilvēki, kam nav noslieces uz sīkām zādzībām. Interesanti, ka kaut ko līdzīgu redzēju Jordānijā – tur naktī uz ielas atstāj kastes ar kokakolu un neiespringst, ka kāds tās savāks.
Tālāk mani gaidīja funikulieris ar neticami stāvu kāpuma leņķi. Runā, ka visstāvāko pasaulē. Tādēļ grīda kustības procesā maina slīpuma leņķi. Lai nebūtu tā, ka tu stāvi uz grīdas slīpumā, kā mēs to izjutām vēlāk, kad braucām ar vilcienu uz ledāju Lauterbrunenē. Kas patīkami, mana tageskarte darbojās uz daļu no ceļa augšup (līdz trošu ceļam), kā tas bieži gadījās arī turpmāk.
Kāpums uz Štosu
